Jāņa Šneidera darba fragments

2019. gada ceturtajā ceturksnī Purvīša balvai 2021 nominēti Jānis Šneiders un Aija Zariņa

Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2019. gada 1. oktobra līdz 31. decembrim, neatkarīgo ekspertu darba grupa nākamajai Purvīša balvai, kura tiks pasniegta 2021. gada aprīlī, ir nominējusi divus autorus: Jāni Šneideru un Aiju Zariņu.

JĀNI ŠNEIDERU par personālizstādi “Vieta” galerijā “LOOK” (17.10.–08.11.2019.).

Nominācijas pamatojums: “Kas ir šī vieta, kas redzama Šneidera gleznās – dekonstruēta, shematiski vienkāršota un vēl arvien tik sarežģīta? Tukša telpa ir ideja. Šneidera izstādē arī vieta top par ideju. Izstāde skatītāju apņem pilnībā. Izmēros nelielie darbi vizuāli ir tik ietilpīgi, ka šķiet – jau tā šaurās galerijas telpas atlikums aizplūst caur tiem, līdz izstāde tev pielipusi kā otra āda. Viss ir saprotams, un nekas nav skaidrs. Gleznās pamanītie šķēršļi, sašķiebušais horizonts, izplūdušais horizonts, stūris, šaurie vārti, mazā ala. Arhetipiski varētu raisīt nedrošību, tomēr tā nenotiek. Šī vieta ir tik pazīstama, ka visi šķēršļi sen jau zināmi. Emocionālā tuvība ar Šneidera gleznām ir apbrīnojama, it kā kāda iekšējā navigācija pēkšņi atskaņotu “tu esi sasniedzis savu galamērķi”! Izstādes iedarbību varētu skaidrot ar darbos izmantoto grizaja tehniku, kas vēsturiski lietota acu apmāna (trompe-l’œil) glezniecībā, taču, pat sadalot visu Šneidera izstādi sastāvdaļās un tās nosaucot, tik un tā paliks vieta mākslas brīnumam – fiziskās un mentālās telpas vienlaicībai un pašpietiekamībai. Šī ir kvalitāte, kas iepriecina un iedvesmo,” vērtē mākslas zinātniece, kuratore Ieva Kalniņa.

Jānis Šneiders. Personālizstāde “Vieta” galerijā “LOOK” (17.10.–08.11.2019.). Foto: Kaspars Alksnis

“Manuprāt, Šneiders, kura formas un idejas tīrība atklājas arī darbiem dotajos nosaukumos, ir spilgtākais piemērs jaunākās paaudzes māksliniekiem raksturīgajam intriģējošajam domāšanas principam, kas talantīgā izpildījumā spēj akumulēt domas, par kurām galvas lauzījuši aizgājušo gadsimtu mākslinieki un kuras cenšas attēlot laikmeta biedri. Tās ir domas par pašu attēlošanu un attēlojamo. Varbūt pat pārspīlēti – par pašas glezniecības vietu un jēgu,” papildina kuratore Elīna Sproģe.

AIJU ZARIŅU par personālizstādi “Mosties, mosties reiz, svabadais gars” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē (07.12.2019.–02.02.2020.).

Nominācijas pamatojums: “Aijas Zariņas izstāde pievēršas radīšanai kā vienai no cilvēka dzīves vissvarīgākajām sastāvdaļām. Lai arī izstāde ar lielu vērienu un patosu piesauc tautas gara modināšanas tēmu, atdzimšanu jaunās kvalitātēs, no patērētājiem aicinot kļūt par radītājiem, māksliniecei izdevies radīt glezniecisko telpu, kurā valda svētnīcas sajūta. Aijas Zariņas monumentāli figurālās kompozīcijas organiski apdzīvojušas ārkārtīgi sarežģīto LNMM Kupola zāli, kas, šķiet, viņas izstādē ir ieguvusi garīgu paplašinājumu, un izstādes vispārinātais programmatiskais uzdevums aicināt tautu radīt spēj uzrunāt ļoti personīgi.

Uzskatu, ka nomināciju pamato Aijas Zariņas spēja ar vienkāršu, ekspresionistisku, lakonisku otas vilcienu padarīt tēlus par zīmēm, iekodējot tajos pārpasaulīgu nozīmi un atļaujot tieši domāšanai šeit kļūt par jaunas pasaules radīšanu,” savu viedokli pauž Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zāles ARSENĀLS Radošās darbnīcas vadītāja Līna Birzaka-Priekule.

“Laikā, kad mēs saskaramies ar pilsoniskās sabiedrības deficītu, bet mākslas politiskais aktīvisms tiek saprasts fokusētu aktivitāšu veidā, Aijas Zariņas “Mosties, mosties reiz, svabadais gars” ir izaicinošs mēģinājums veidot mākslu kā apzinātu ideoloģisku platformu, vienlaikus saglabājot tās ambivalento ironiju,” piebilst Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis.

Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 9 vizuālās mākslas notikumus, un to vidū bija: Ances Vilnītes un Elīnas Semanes performance “Māksla ir kā mamma, to nevar izvēlēties” Ances Vilnītes darba “Labdien, es esmu slavenā tēlniece Ance Vilnīte” ietvaros, kas bija iekļauts Latvijas Mākslas akadēmijas simtgadei veltītajā izstādē “Academia” LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS (17.11.2019.); Ievas Kraules-Kūnas un Elīnas Vītolas “Mākslinieku krīzes centrs” galerijā “Low” (04.–31.10.2019.); Kaspara Groševa un Ievas Putniņas izstāde “Resnie rūķi (Ņūdžersijas ausis)” Rīgas cirka Ziloņu stallī (17.11.–20.12.2019.); Lindas Boļšakovas personālizstāde “Off Spring” galerijā “Alma” (14.12.2019.–17.01.2020.); Intas Rukas izstāde “Zem tām pašām debesīm” Mūkusalas Mākslas salonā (29.08.–02.11.2019.); Jāņa Murovska izstāde “… un plūsma… Jānis Murovskis… sietspiede…” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs (30.11.2019.–26.01.2020.); Ivara Heinrihsona izstāde “Haosa teorija” galerijā “Māksla XO” (28.11.2019.–06.01.2020.).

EKSPERTI 2019.–2020. GADĀ

Laika posmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada decembra beigām Purvīša balvas neatkarīgo ekspertu darba grupā strādā: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore, izstāžu zāles ARSENĀLS Radošās darbnīcas vadītāja Līna Birzaka-Priekule, mākslas zinātniece, izdevniecības “Neputns” galvenā redaktore Laima Slava, mākslas zinātniece, kuratore Ieva Kalniņa, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un prorektors studiju un zinātniskajā darbā Dr. art. Andris Teikmanis, filozofs Kārlis Vērpe, galerijas “Careva” dibinātāja un vadītāja Alise Careva, kuratore Elīna Sproģe.

Ekspertu darba grupa nominantus balvai izvirza reizi ceturksnī.

Saskaņā ar grozījumiem Purvīša balvas nolikumā kopš 2017. gada 1. aprīļa eksperti vērtē izstādes tikai Latvijas ietvaros.

Atbalstot Purvīša balvas 2021 ekspertu iniciatīvu, vietnē ir iespējams iepazīties ar to ekspertu nomināciju pamatojumiem, kuri attiecīgajā ceturksnī pret to publiskošanu neiebilst.

PURVĪŠA BALVA

Purvīša balva ir lielākā un prestižākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā. Tā dibināta 2008. gada janvārī ar mērķi regulāri un sistemātiski apzināt aktuālos notikumus un izvērtēt izcilāko sniegumu Latvijas profesionālajā vizuālajā mākslā, veicināt Latvijas mākslas procesa intensitāti un analīzi, sekmēt jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizēt Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Balva tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gadā ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”. Ceturtā Purvīša balva 2015. gadā tika piešķirta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”. Purvīša balvu 2017 pasniedza mākslinieku kolektīvam – Krišam Salmanim, Annai Salmanei un Kristapam Pētersonam – par izstādi “Dziesma”. Sesto Purvīša balvu 2019. gadā saņēma māksliniece Ieva Epnere par personālizstādi “Dzīvo atmiņu jūra”.

Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor” un SIA “Kultūras projektu aģentūra INDIE”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” un biedrība “Mākslas platforma”.

Projektu atbalsta SIA “Alfor”.

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!