“Ekspresionistu” grupa spēlē šahu. 1919. Fotogrāfs nezināms

1919. gads. Latvijas Republikai – 1

No 2018. gada 10. aprīļa līdz 20. oktobrim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26, Rīgā) būs skatāma izstāde „1919. gads. Latvijas Republikai – 1”.

Rīgas mākslinieku grupas biedri kafejnīcā “Sukubs” pie Romana Sutas apgleznotās sienas. No kreisās: Valdemārs Tone, Niklāvs Strunke, Oto Skulme, Romans Suta. Rīga. 1920. Fotogrāfs nezināms. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja kolekcija. Skenējums

Gadā, kad daudzi Latvijas muzeji un citas kultūras institūcijas, atzīmējot Latvijas valsts simtgadi, veido izstādes un pasākumus par godu šai jubilejai, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs piedāvā ieskatīties 1919. gadā, kad Latvijas Republika svinēja savu pirmo gadskārtu. Izstādē tiks parādīti nozīmīgi kultūras notikumi Latvijā 1919. gadā, t.i., gadu pēc neatkarības atgūšanas, uzsvaru liekot uz vizuālo mākslu.

Konrāds Ubāns. Sieviete. 1919. Papīrs, linogriezums. LNMM kolekcija. Skenējums

Nenoliedzami, tā kā Latvija gadu pastāvēja kā neatkarīga republika, iedzīvotājiem bija svarīga apziņa par tās iespējām ekonomiskajā, sociālajā un kultūras jomā tuvināties attīstītāko Eiropas valstu līmenim. Viens no ievērojamiem sasniegumiem ir leģendārā apvienība “Ekspresionisti” (Romans Suta, Konrāds Ubāns, Valdemārs Tone, Oto Skulme, Jēkabs Kazaks, Niklāvs Strunke), kas izveidojās 1919. gadā un, nevēloties sevi ierobežot viena noteikta modernisma virziena parādībās, 1920. gadā kļuva par Rīgas mākslinieku grupu. Tā bija svarīgākais virzītājspēks modernisma ienākšanai Latvijas mākslā, kas jaunajiem autoriem deva pašapziņu sevi pielīdzināt Rietumeiropas modernistu un krievu avangarda pārstāvjiem.

„Ekspresionisti” piedalījās 1919. gadā notikušajā „Retrospektīvajā latviešu mākslas izstādē”, kur līdzās atzītajiem latviešu meistariem – Janim Rozentālam, Johanam Valteram, Vilhelmam Purvītim, Rihardam Zariņam, Aleksandram Romanam un daudziem citiem – jauno censoņu darbi varēja izskatīties visnotaļ neordināri, iegūstot tā laika preses apskatos novērtējumu “interesanti”.

Jāzeps Grosvalds. Kareivji Rīgas ielās. 1919. Papīrs, tuša, zīmulis, guaša. LNMM kolekcija. Skenējums

1920. gadā Rīgas mākslinieku grupā iestājās Romana Sutas dzīvesbiedre Aleksandra Beļcova, kura uz dzīvi Latvijā apmetās 1919. gadā. Beļcova bija viena no pirmajām modernisma māksliniecēm-sievietēm Latvijā, un par viņas ienākšanu Latvijas mākslas vidē arī būs vēstīts šajā izstādē.

Modernisma mākslinieki piedalījās 1919. gada 1. maija Rīgas pilsētas svētku noformējuma radīšanā (laikā, kad paralēli ar Latvijas Pagaidu valdību pastāvēja Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika (LSPR) ar Pēteri Stučku priekšgalā), leģendārās bohēmas kafejnīcas “Sukub nr. 6” interjera izveidošanā un pat slavenās nezināmā latviešu autora gleznas „Lūk še, kā šeitan dzīvo!” atrašanā Cēsīs.

Aleksandras Beļcovas portrets. 1919. Fotogrāfs nezināms.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja kolekcija. Skenējums

Tāpat jāizceļ būtiski notikumi kultūrpolitikā. Tieši šajā vēsturiskajā periodā izskanēja Zigfrīda Annas Meierovica doma par nepieciešamību iepazīstināt ārzemes ar Latvijas kultūru, kurai „varētu būt arī liela nozīme pie Latvijas valsts atzīšanas de jure.” Ārlietu ministrija nolēma sākt izskatīt jautājumu par Latvijas mākslas reprezentēšanu ārvalstīs. Savukārt Latvijas delegācijas sekretārs, mākslinieks Jāzeps Grosvalds Parīzē franču valodā izdotajā žurnālā „La Revue Baltique” divos laidienos publicēja īsu pārskatu par vecākās un jaunākās paaudzes latviešu māksliniekiem. Nosauktie ir tikai daži no galvenajiem notikumiem un panākumiem, kurus izgaismos projekts „1919. gads. Latvijas Republikai – 1”.

Lielas izstādes, augstskolu un muzeju dibināšana, sabiedriskās un kultūras dzīves uzplaukums – norišu hronika ekspozīcijā tiks ilustrēta ar dokumentāliem materiāliem un mākslas darbiem no Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, LNMM Zinātnisko dokumentu centra, Latvijas Kara muzeja, Mūkusalas Mākslas salona kolekcijām.

Izstādi papildinās daudzveidīga pasākumu programma, kas iekļaus „Sarunas muzejā” ar izstādes kuratori Elviju Pohomovu, lekcijas, radošās darbnīcas un citas aktivitātes.

Teksts: Elvija Pohomova

Izstādes atklāšana 2018. gada 10. aprīlī plkst. 17.00

Raksta attēlā: „Ekspresionistu” grupa spēlē šahu. 1919. Fotogrāfs nezināms. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja kolekcija. Skenējums

IELĀDĒ RAKSTUS! LŪDZU UZGAIDIET!